Vēsture

Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai sauc arī par OLAF. Tas ir saīsinājums no nosaukuma franču valodā: Office de Lutte Anti-Fraude.

2021	Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka darbu 1. jūnijā. EPPO ir jauna, neatkarīga ES prokuratūra. OLAF divpusēji sadarbojas ar EPPO, sniedzot informāciju, analīzi, zināšanas un operatīvo atbalstu.
2020	Decembrī tika pieņemta pārskatītā Regula 883/2013 (tā sauktā OLAF regula). Tajā izklāstīts, kā OLAF darbs papildinās Eiropas Prokuratūras (EPPO) prokuroru centienus, lai gādātu par ES finansējuma labu aizsardzību. Jūnijā notika būtiska OLAF reorganizācija. Jaunā iekšējās organizācijas struktūra: izveido saikni starp zināšanām, kas OLAF ir attiecībā uz krāpšanas apkarošanas stratēģiju, un izlūkošanas ziņām, ko OLAF ievācis dažādos izmeklēšanas gadījumos un veicot dažādas darbības; nodrošina elastību un adekvātas iespējas noteikt prioritāras izmeklēšanas lietas un stratēģiskus uzdevumus; nostiprina attiecības starp ieinteresētajām personām, saziņu un informēšanas darbības; nostiprina datu analīzes un izlūkošanas stratēģisko lomu OLAF; ir tāda, ko iespējams pietiekami ātri pielāgot EPPO darbībai.
2019	Aprīlī Komisija pieņēma savu jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kuras mērķis ir pilnveidot krāpšanas atklāšanu, sankciju piemērošanu un prevenciju. Jaunā stratēģija orientēta uz lielāku konsekvenci un labāku koordināciju, kad dažādas Komisijas struktūrvienības sadarbojas, cīnoties pret krāpšanu. Vēl viens mērķis ir uzlabot Komisijas kopējo pārskatu par krāpšanas gadījumiem, piešķirot Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) daudz ietekmīgāku konsultanta un uzraudzītāja lomu.
2018	Par OLAF ģenerāldirektoru kļuva Ville Itele.
2017	Novembrī ES pieņēma Regulu (ES) 2017/1939 par Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi. Tā ir neatkarīga un decentralizēta Eiropas Savienības prokuratūra, kuras uzdevums ir izmeklēt noziegumus pret ES budžetu un saukt pie atbildības vainīgos. Ar minēto regulu ir izveidota kopējas kompetences sistēma, kurā, risinot šādas lietas, strādā gan EPPO, gan valstu iestādes. Jūlijā ES pieņēma Direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (“PIF direktīvu”). Tās mērķis ir radīt spēcīgāku un saskaņotāku sistēmu, kurā ir kopēji minimālie noteikumi attiecībā uz tādu noziegumu apkarošanu, kuri ietekmē ES budžetu. Piemērojot krimināltiesības, ES finanšu intereses un nodokļu maksātāju naudu ir iespējams labāk aizsargāt visā ES.
2015	Reorganizējot Komisijas struktūru priekšsēdētāja Junkera laikā, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN ĢD) pārņēma no OLAF eiro aizsardzības jomu.
2013	2013. gada 1. oktobrī stājās spēkā Regula Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic OLAF. Tā ieviesa būtiskas pārmaiņas OLAF darbā un biroja attiecībās ar dažādām ieinteresētajām personām. Regula sīkāk nosaka attiecīgo personu tiesības, ievieš ikgadēju viedokļu apmaiņu starp OLAF un ES iestādēm un pieprasa, lai katra dalībvalsts ieceltu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu. Tika pieņemtas pamatnostādnes par izmeklēšanas procedūrām
2012	Būtiskas izmaiņas tika ieviestas 2012. gada 1. februārī. Tās attiecās uz OLAF iekšējo organizāciju un izmeklēšanas procedūrām, un to mērķis galvenokārt bija nostiprināt OLAF izmeklēšanas funkcijas un pastiprināt OLAF ieguldījumu krāpšanas apkarošanas politikā.
2011	Tika pieņemta jauna Eiropas Komisijas stratēģija Par OLAF ģenerāldirektoru kļuva Džovanni Keslers.
2010	OLAF sāka izmantot jaunu interneta rīku – sistēmu brīdināšanai par krāpšanas gadījumiem (FNS) –, dodot iedzīvotājiem iespēju elektroniski iesniegt informāciju par iespējamo korupciju un krāpšanu.
2006	2006. gadā OLAF patstāvīgi izmeklēto lietu skaits pirmoreiz izlīdzinājās ar to lietu skaitu, kurās birojs atbalstīja dalībvalstu iestādes. Notika vērienīga OLAF iekšējā reorganizācija, lai vairāk uzmanības veltītu biroja operatīvajam darbam, uzlabotu informācijas apmaiņu tajā un stiprinātu tā vadību.
2004	Eiropas Kopiena izveidoja programmu “Hercule”, lai sekmētu savu finanšu interešu aizsardzību.
2000	Par OLAF pirmo ģenerāldirektoru iecelts Francs Hermanis Brīners.
1999	Ņemot vērā notikumus, kas noveda pie Santēra vadītās Komisijas atkāpšanās, tika ierosināts izveidot jaunu krāpšanas apkarošanas iestādi (OLAF), kurai būtu lielākas izmeklēšanas pilnvaras. Šo priekšlikumu rezultātā: tika izveidots Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ar neatkarīgām izmeklēšanas pilnvarām (Lēmums 1999/352); tika pieņemti vispārējie OLAF izmeklēšanas noteikumi (Regula 1073/1999); tika noslēgts nolīgums par iekšējo izmeklēšanu ES iestādēs.
1995	UCLAF tika atļauts sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, balstoties uz informāciju no dažādiem avotiem. Visiem Komisijas dienestiem bija jāziņo UCLAF par jebkādām aizdomām par krāpšanu, kas radušās to atbildības jomā.
1993	Pēc Eiropas Parlamenta ieteikuma pakāpeniski palielinājās UCLAF pilnvaras.
1988	Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta sastāvā tika izveidota darba grupa “Krāpšanas apkarošanas koordinācijas nodaļa” (UCLAF). Tā sadarbojās ar valstu krāpšanas apkarošanas dienestiem un nodrošināja nepieciešamo koordināciju un palīdzību, lai cīnītos pret organizēto pārrobežu krāpšanu.