Pāriet uz galveno saturu
European Anti-Fraud Office
Ziņot par krāpniecību

Tiesiskais pamatojums

Krāpniecības apkarošanas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pants (ar ko aizstāj EK līguma 280. pantu).

1. OLAF izveide

Grozījumi:

2. OLAF loma – administratīvā izmeklēšana un sadarbība ar Eiropas Prokuratūru (EPPO

Zemāk uzskaitītas regulas un nolīgumi, kas nosaka biroja galveno uzdevumu un pienākumu veikt administratīvo izmeklēšanu. Tas nozīmē veikt izmeklēšanu (kas saistīta ar ES finansiālajām interesēm) dalībvalstīs, kā arī izmeklēt lietas, kas saistītas ar ES iestāžu darbiniekiem.

Pēdējos grozījumos paredzēta cieša sadarbība ar EPPO. Tās pamatā ir savstarpēja papildināmība, informācijas apmaiņa un pūliņu nepārklāšanās. Pārskatītā OLAF regula arī stiprina OLAF spēju veikt savas izmeklēšanas, jo ir racionalizēti noteikumi par pārbaudēm un inspekcijām uz vietas, ieviesti noteikumi par OLAF piekļuvi bankas kontu informācijai un paredzētas lielākas garantijas personām, uz kurām attiecas OLAF veikta izmeklēšana.

3. ES horizontālie tiesību akti attiecībā uz pārbaudēm uz vietas un inspekcijām dalībvalstīs

4. ES nozaru tiesību akti

 Turpmāk minētajās regulās ir noteikumi par pārkāpumu novēršanu un atklāšanu.

5. Ziņojums par jaunām nelikumībām

Politikas jomas:

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

- 2021.–2027. gada plānošanas periodā:

- 2014.–2020. gada plānošanas periodā:

- 2007.–2013. gada plānošanas periodā:

Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

- 2021.–2027. gada plānošanas periodā:

- 2014.–2021. gada plānošanas periodā:

- 2007.–2013. gada plānošanas periodā (struktūrfondi un Kohēzijas fonds):

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām

- 2021.–2027. gada plānošanas periodā:

- 2014.–2020. gada plānošanas periodā:

HOME lietu fondi

- 2021.–2027. gada plānošanas periodā (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Iekšējās drošības fonds, Finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzu politikai):

- 2014.–2020. gada plānošanas periodā (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Finansiāla atbalsta instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai):

- 2007.–2013. gada plānošanas periodā (Eiropas Bēgļu fonds, Ārējo robežu fonds, Eiropas Atgriešanās fonds un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds):

Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA)

- 2021.–2027. gada plānošanas periodā (IPA III):

- 2014.–2020. gada plānošanas periodā (IPA II):

- 2007.–2013. gada plānošanas periodā (IPA I):

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds 

- 2021.–2027. gada plānošanas periodā:

- 2014.–2020. gada plānošanas periodā:

6. ES krimināltiesību saskaņošana

Konvencijas par ES krimināltiesību saskaņošanu

1) 1. protokols,
2) 2. protokols un to paskaidrojošais ziņojums,
3) Protokols par ES Tiesas kompetenci.

Komisijas ziņojumi par to, kā dalībvalstis īsteno ES 1995. gada 26. jūlija konvenciju un tās protokolus:

a) 2004. gada ziņojums un pielikums,
b) 2008. gada ziņojums un pielikums.

Piezīme. Visām dalībvalstīm, izņemot Dānijas Karalisti, PIF konvencija tiks aizstāta ar PIF direktīvu (sk. zemāk). PIF konvencija attieksies tikai uz Dāniju. PIF direktīvas īstenošanas termiņš ir 2019. gada jūlijs.

Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (“PIF direktīva”)

Visām dalībvalstīm (izņemot Dāniju), kurām ir saistoša direktīva, ir divi gadi laika, lai to transponētu (līdz 2019. gada jūlijam). Pēc tam direktīva aizstās PIF konvenciju un tās protokolus dalībvalstīs, kurām ir saistoša direktīva, savukārt Dānijā spēkā paliks PIF konvencija.

7. Darba metodes

8. Nolīgumi ar trešām personām

Ar trešām personām noslēgtie nolīgumi, kuros ir noteikumi par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas jautājumos

9. Krāpšanas apkarošanas pasākumi muitas jomā, izmantojot preferenciāla tarifa režīmu

Precēm piemērotos tarifu atvieglojumus var atcelt saskaņā ar krāpšanas apkarošanas klauzulām, ja:

  • konstatēta liela mēroga krāpšana vai nopietns pārkāpums vai
  • sadarbība starp attiecīgajām personām nav pietiekami efektīva, lai sekmīgi novērstu tiesību aktu pārkāpumus muitas jomā.

Krāpšanas apkarošanas klauzulu mērķis ir cīnīties pret nelegālo tirdzniecību, novēršot preferenciāla tarifa režīma ļaunprātīgu izmantošanu. Minētās klauzulas atbalsta tirgotājus, kas darbojas atbilstoši likumam, tādējādi novēršot ļaunprātīgu un negodīgu konkurenci.

Eiropas Savienība tarifa atvieglojumus ārpussavienības valstīm piešķir ar nosacījumu, ka tie tiek papildināti ar pienācīgiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem.  Šis princips ir izklāstīts politikas dokumentos, kurus pieņēmusi Komisija, Padome, Eiropas Parlaments un Revīzijas palāta.

Rezultātā krāpšanas apkarošanas klauzulas ir ieviestas šādās shēmās:

  • visos autonomajos režīmos, piemēram, vispārējā preferenču shēmā (VPS), kas aptver aptuveni 76 valstis (2018. gada dati),
  • konvenciālajos preferenciāla tarifa režīmos, t. i., brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) vai ekonomisko partnerattiecību nolīgumos (EPN), kas aptver vairāk nekā 45 citas valstis.

Krāpšanas apkarošanas klauzulas var būt publicētas ar dažādiem nosaukumiem, piemēram:

  • īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību (BTN ar Kolumbiju, Peru un Ekvadoru; ar Meksiku noslēgtais BTN vēl nav stājies spēkā),
  • pasākumi preferenciālā režīma piemērošanai (Čīle),
  • pasākumi saistībā ar nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību (Melnkalne),
  • īpaši pasākumi attiecībā uz preferenciālā režīma pārvaldību (Vjetnama, arī Japāna, kur tie vēl nav stājušies spēkā).

Krāpšanas apkarošanas klauzulu saraksts

10. Judikatūra

Eiropas Savienības Tiesas spriedumu saraksts attiecībā uz OLAF